Krustceles

Vietu, kur tiekas vai sadalās ceļi, sauc par krustcelēm.
Krustceles ir pārdomu un izvēles punkts. Jaunu iespēju punkts.
No tā, kurp ceļinieks paskatīsies vai nogriezīsies, atkarīgs viss tālākais ceļš.


Pirms trīssimts gadiem nelielā Rietumkurzemes miestiņā tika sadedzināts Vecais Zalktis – burvestībās un ļaundarībās nepatiesi apsūdzēts turīgs saimnieks, vieds, gudrs vīrs, kurš dzīvojis Biezoknī kopā ar vilkiem, redzējis laiku, pratis putnu, zvēru, koku un akmeņu valodu...
Kopš tās dienas Dālderciema iedzīvotājus jau devītajā paaudzē vajā Vecā lāsts, pa vienai vien iznīcinot nodevīgo dzimtu atvases. Bet Biezokņa būdā kāds joprojām dzīvo...

Pēdējo gadu laikā Dālderciemā notikušas lielas pārmaiņas: nodibināta pamesto un no ļaužu vardarbības cietušo dzīvnieku patversme Zvēru māja, kuras vadītāja – sarkanmatainā, nešpetnā Agnese – spēj sarunāties ar putniem, zvēriem, kokiem un akmeņiem, viņu sargā liels, pelēks vilks; nesen ciemā ieradies un uz dzīvi apmeties Toms – Vecā Zalkša mazdēls desmitajā paaudzē; it kā klusie un lādzīgie cieminieki cits pēc cita atklāj savas īstās sejas, bet Dāldermuižā, kur reiz mituši Vecā Zalkša spīdzinātāji, tiesneši un slepkavas, notiek baisas lietas...

Vai taisnība senajam pareģojumam: lāsta vara izbeigsies tikai tad, kad vilks noticēs cilvēkam?