Mierielas vilkme

Maģiskā reālisma garā rakstītais Laimas Kotas jaunais darbs, romāns “Mierielas vilkme”, caur gandrīz vai neiespējamiem notikumiem lūko izstāstīt Rīgas Miera ielas vēsturi, tomēr tas ir tikai šķitums, vien romāna virskārta. Meistarīgi darbojoties ar pārspīlējumiem, autorei izdodas reālo un sadomāto vēsturi saaust košā gobelēnā, kas vēsta vairs nebūt ne par mazo, lai arī vēsturiski nenoliedzami interesanto un lielo Miera ielu, bet gan par piederību mājām, valstij un arī sev un katra paša brīvību un atbildību. “Mierielas vilkme” ir opuss par augumā raženu meiču Mildu de Kalnu, tramvaja vadītāju, kurai veicama sava misija Ziemsvētku pēkšņās un pretdabiskās, tomēr šarmanti ticamās kataklizmas pārņemtajā Rīgā, un jāpiebilst, ka “Mierielas vilkme” ir jo spēcīga tieši tāpēc, ka romānā ikkatrs ieraugāms tik aizkustinoši milzīgs vai sīks savā patībā, kā tas iespējams vien dziļi jutīga rakstnieka darbā.
Dace Sparāne-Freimane

Laimas Kotas “Mierielas vilkme” atgādina talantīgas, azartiskas daiļslidotājas priekšnesumu. Žilbinošas sižeta virāžas, efektīgas vārdu piruetes, negaidīti sānsoļi, kas aizved globālajos plašumos no pola līdz ekvatoram un iesniedzas gadsimtiem senā vēsturē, draiski palēcieni, kas atgādina, ka šajā pasaulē un arī attiecību spēlēs nav nekā jauna, tāpēc vienmēr ir vērts uzklausīt tos, kas izgājuši elles un indijas un nesuši nepaceļamo. Un to visu gluži kā sniegpārsliņu ziedputenis iekļauj cieša ticība, ka neviena draņķība nepaliek nesodīta un laimīgs risinājums iespējams vienīgi kā nesavtīgas rīcības sekas.
Gundega Blumberga