Sarkanie bērni

Raimonda Gerkena un Rakstnieku savienības 2011.gadā rīkotajā konkursā godalgotais romāns “Sarkanie bērni” ir rakstnieces Ingas Žoludes trešā grāmata. Viņas debijas romāns “Silta zeme” iznāca 2008.gadā. Par otro grāmatu — 2010.gadā izdoto stāstu krājumu “Mierinājums Ādama kokam” — autore saņēmusi Eiropas Savienības balvu literatūrā. Sarkano bērnu patversmes vēsture aizsākās 1534.gadā, kad Navarras karaliene Margo nodibināja Hopital des Enfants-Dieu, kas vēlāk tika pārdēvēts par Hopital des Enfants-Rouges, jo tā audzēkņi valkāja sarkanus formas tērpus — žēlsirdības krāsā. Laika gaitā iestādi apvienoja ar citu bāreņu namu un telpas nodeva kādai reliģiskai kongregācijai. 1615.gadā patversmes nosaukumu pārņēma arī tirgus, kas ar Luija XIII gādību izveidojās turpat blakus. Mūsdienu Parīzē Sarkano bērnu vārdā dēvē veselu kvartālu. Sarkano bērnu “gēns” no 16.gs. Francijas cauri laikiem ir pārdzimis līdz 21.gs. Latvijai. Romāna varones Liesma, Nadja un Mārīte ir iezīmētas ar mītisku misiju — izdzīvot par spīti nolemtībai. Romānā grodi savijas gan šie trīs likteņi, gan dažādās vides un laiki, gan reālais un nereālais. “Satraucoši satriecošs darbs. Ar precīzām sadzīviskām detaļām atsegtas traģēdijas, kas katru dienu notiek tepat līdzās. Bet cerība paliek kā stars, kas raujas īsāks un tumšāks, līdz debess to ievelk sevī.” Gundega Blumberga, redaktore. Grāmatas vāku noformējumā izmantots Janas Briķes zīmējums “Meitene, kas paslēpās mežā”. Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.