Stikli

“Stikli” ir dzejnieces un dramaturģes Ingas Gailes pirmais romāns. Tajā laikmets ir tikai ietvars, kurā rakstniece veido spilgtas sajūtu gleznas, paliekot uzticīga savas daiļrades galvenajai tēmai – robežstāvoklim. Miesas alkas var būt tikpat spēcīgas kā dvēseles ilgas, un prāta apsvērumi var satriekt pīšļos tos abus. Dzīvi no nāves šķir nejaušība, un veselību no slimības – kāds neapdomāts vārds vai rīcība. Sekas par sevi atgādina vēl ilgi – kā asas stikla šķēpeles.
Gundega Blumberga

Ingas Gailes “Stiklos” vēsture ir sveša, naidīga un neiepazīta teritorija cilvēku neskaidrajai esamības jēgai. Abstrakto pasaules iekārtotāju radītajās koordinātās apjukušie teksta personāži klejo, apvilkušies ar stikla ādu, kas tos nošķir no iedomātā un arī praktizētā pareizības režģa. Panika un bailes no dzīves uguns rimst vien ar piedzimšanas brīnumu, kam Gailes tekstā ir gan uzvaras, gan padošanās patoss. Īstā vēsture šeit ir zemādas procesu vijumos, straumēs, ritmos, alkās un apsēstībā pēc neapsolītās drošības salas, kurā divi cilvēki viens otram ir pasaules ass.
Gundega Repše

Romāna “Stikli” darbība risinās no 1937. līdz 1939. gadam, kad Latvijā valda Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms. Tas ir laikmets, kad Latvijas vēsturē, pēc daļas mūsdienu Latvijas iedzīvotāju domām, bija pārpilnības, latviskuma un kārtības laiks. “Stiklos” valdošā atmosfēra, notikumi, kas risinās laikā, kad viss šķiet labi, bet to, kas neatbilst valdošā vairākuma izpratnei par labo un ļauno, apiet, noklusē vai mēģina ierobežot, diemžēl atgādina šodienas Latviju.
Inga Gaile

Romānā izmantoti dokumentāli fakti un avoti, bet galveno varoņu tēli, ieskaitot vārdus un uzvārdus, ir pilnībā izdomāti. Romāna darbības vieta - Strenču psihiatriskā slimnīca - tikai nosacīti atbilst reālajai, un visi tajā aprakstītie notikumi uzskatāmi par autores fantāziju.