Kaizivs, kurš neēda cilvēkus

“Kad biju maza meitene un gāju peldēties, mēdzu jautāt pieaugušajiem, vai gadījumā šajā ūdenī nedzīvo krokodili un haizivis. Māte un vecmāmiņas tad steidzīgi iedrošināja, teikdamas, ka Latvijas upēs un jūrās tādu mošķu nav. Bet krusttēvs, tētis un vectēvs pilnā nopietnībā izgudroja baismīgus stāstus par krokodiliem un haizivs spuru, kas varot parādīties no ūdens kuru katru brīdi. Izrādās, bija jāpaiet daudziem gadiem, lai es reiz sēdētu upes krastā un sadzirdētu Kaizivja smieklus.”
Kristīne Ulberga


“Kristīnes Ulbergas pasaku grāmata “Kaizivs, kurš neēda cilvēkus” ir viņas pirmais darbs bērniem. Līdz šim viņa rakstījusi pieaugušajiem, un divi romāni ir profesionāļu augstu novērtēti — “Zaļā vārna” ieguvusi Literatūras gada balvu, bet “Tur” AKKA/LAA Autora balvu. Arī mēģinājums rakstīt pusaudžiem bija veiksmīgs — par grāmatu “Es nelasu grāmatas” Kristīne Ulberga saņēma Jāņa Baltvilka balvu.
Septiņas pasakas, kas stāsta par labsirdīgo Kaizivi, kurš, atšķirībā no brāļiem un māsām, atteicās paklausīt mammai un uzbrukt cilvēkiem, lai tos apēstu, ieved pasaulē, kurā ir vieta tādiem jēdzieniem kā pateicība un līdzjūtība, spējai saskatīt skaistumu un pārvarēt bailes un kurā vienmēr ir vieta labiem darbiem, jo “gan Kaizivs, gan cilvēks var viegli aizmigt pēc tam, kad paveikts labs darbs”. Rakstniece ļauj sajust, ka ir svarīgi ne tikai būt mīlētam, bet arī pašam mīlēt kā savus tuviniekus, tā visus, kas mīt šajā skaistajā pasaulē. Ja pats esi labestīgs un godīgs, tad katram ir iespēja kļūt pat vislabāko Kaizivi pasaulē.”
Gundega Blumberga